Pasaules septiņu galveno destilēto alkoholisko dzērienu nosaukumu izcelsme un nozīme

Ķīniešu baijiu cēlies no ķīniešu. "Baijiu" ķīniešu valodā patiesībā nozīmē bezkrāsu un caurspīdīgu vīnu. Tomēr "bai" ķīniešu valodā nozīmē arī baltu krāsu, un to bieži sajauc ar "bezkrāsu un caurspīdīgu". Piemēram, "bai" "vārītā ūdenī" nozīmē bezkrāsu un caurspīdīgu, bet, ja sojas piens ir balts, to sauc arī par "baltu sojas pienu". Lai arī ķīniešu vārdiem dažreiz ir atšķirīga nozīme, ja konteksts ir pazīstams, cilvēki zina "baijiu" nozīmi, kad viņi to faktiski izmanto. Tagad ķīniešu baijiu ir vienots kā "baijiu" ķīniešu pinyin lietošanai starptautiskajās biržās. Starptautiskajā biržās ārzemniekiem Baijiu ir ķīniešu rakstura "Baijiu" transliterācija.

Brendijs, angļu vārds "Brandy", ir holandiešu vārda "Brandwijn (Burnt Wine)" saīsinājums. Sākotnēji tas atsaucās tikai uz vīnu, kas izgatavots, pēc fermentācijas destilējot vīnogas un pēc tam glabājot tās ozolkoka mucās. Iepriekš šāda veida stiprs šķidrums, kas destilēts no vīnogām, tika nosaukts par “Aqua Vitae”, kas latīņu valodā nozīmē “dzīvības ūdens”. Pēc tam, kad tas tika iepazīstināts ar Franciju, tas tika tulkots franču valodā "Eau de Vie (dzīves ūdens)". Vēlāk holandiešu tirgotāji to pārdeva citām valstīm, piemēram, Apvienotajai Karalistei, un šodien pakāpeniski pārtapa par bieži izmantoto "Brendija (brendijs)".

Viskijs, angļu vārds "viskijs". Viskija vārds nāk no gēlu "Uisge Beatha" (Gaelic ir ķeltu apakšnozare, tāpēc daži materiāli piedēvē viskija vārda izcelsmi ķeltu), kas uzrakstīts arī kā "Uaquebough". Mēdz teikt, ka Rodžers Bekons, īru filozofs, mūks un alķīmiķis 13. gadsimtā, apvienoja "Uisge (Water)" un "Beatha (Life)", lai apzīmētu spēcīgo šķidrumu, ko tajā laikā izmantoja medicīniskiem mērķiem kā "dzīvības ūdeni". Lai arī abus savulaik sauca par "dzīvības ūdeni", viskijs ir izstrādājis savu unikālo vārdu, piemēram, Brendijs. 1736. gadā vārds "USKY" parādījās angļu kapteiņa vēstulē, lai apzīmētu "Uisge Beatha (dzīvības ūdens)", pierādot, ka "USKY" jau bija izmantots, lai attēlotu graudus destilēta šķidrumu zināmā mērā tajā laikā, un, laikam ejot, "usky" lēnām pārtapa par "viskiju (viļņa)".

Degvīns, angļu vārds "degvīns". Ir bijušas divas teorijas par degvīna nosaukuma izcelsmi, viena ir krievu izcelsme, bet otra ir poļu izcelsme. Krievijā degvīns sākotnēji tika izmantots kā zāles. Tāpat kā Brendijs un viskijs, to savulaik sauca par "dzīves ūdeni". Krievu valodā tā ir "Zhiznennia Voda". Cilvēki to saīsināja kā "Voda (ūdens)" un vēlāk pakāpeniski pārtapa par segvārdu "degvīns". Polijas izcelsmes teorija ierosina, ka Polijā spēcīgu alkoholu virs 70 grādiem sauc par “Okowita”, un, atšķaidot līdz 30 ~ 40 grādiem, to sauc par “prosta woda (parasto ūdeni)”, un tās saīsinājums ir “wodka”, kas pamazām kļuva par šī spēcīgā šķidruma vārdu. Tikai 19. gadsimtā nosaukums "degvīns (degvīns)" sāka plaši izmantot starptautiskā mērogā. Neatkarīgi no tā, vai tai ir krievu izcelsme vai poļu izcelsme, degvīna nozīme ir tāda pati, kas nozīmē "ūdens". Zvanīšana uz vīna ūdeni parāda, ka tajā laikā abu valstu cilvēki mīlēja šo alkoholisko dzērienu

Rums, angļu vārds "rums". Ruma vēsture nav atdalāma no Amerikas Eiropas kolonizācijas vēstures, un tā nosaukuma izcelsme nevar izvairīties no attiecībām ar tādu koloniālo valstu valodu sistēmām kā Lielbritānija un Francija. Sākotnējais rums tika saukts par “rumbullion” angļu valodā, kas nozīmē “ruma glāze”; Dažreiz to sauc arī par “Rumbowling”, jo vārdi “Rumble” un “vārīties” nozīmē “Rumble” un “vārīšanās” attiecīgi angļu valodā. "Rumbowling" parasti attiecas uz troksni, ko rada destilācijas katls, vai pamatiedzīvotāju uztraukumu pēc cukurniedru destilēta šķidruma dzeršanas. Līdz ar laika attīstību dažādas valstis ir vienkāršojušas ruma vārdu, bet atlasītie piedēkļi ir nedaudz atšķirīgi. Apvienotā Karaliste vienkāršoja rumu līdz "rumam", Francija to saīsināja līdz "Rhum", Spānija to saīsināja līdz "Ronam", un portugāļi sauca rumu "ROM". Ir arī vienkāršs un tiešs paziņojums, ka "rums" ir saīsinājums angļu frāzei "Saccharum officinarum (cukurniedrs)", kuru izmanto, lai atsauktu uz faktu, ka vīns nāk no cukurniedres.

Džins, pazīstams arī kā kadiķis vai džins, angļu valodā sauc par “džinu”. Džina izcelsme bija Nīderlandē. Pirmoreiz to sauca par "Ženevieru", jo tam pievienoja kadiķu ogas. To izmantoja drudža ārstēšanai, kas izplatījās starp jūrniekiem okeāna tirdzniecības laikā. Vēlāk tas tika pārdots dažādām valstīm, izmantojot Nīderlandes tirgotājus, un to sauca par "Geneber". Holandiešu džins tika iepazīstināts ar Lielbritāniju 17. gadsimta beigās. 18. gadsimta sākumā Lielbritānijas karaliskā ģimene uzlika lielus nodokļus importētajam vīnam un brendijam, lai aizsargātu valsts alus darīšanas nozari. Holandiešu džins tika ātri reklamēts un popularizēts kā lēts destilēts šķidrums, un tas tika nosaukts par “džinu”.

Tekila, Meksikas nacionālais šķidrums, angļu valodā sauc par “tekila”. Tekilas nosaukums nāk no tās alus darīšanas izejvielas Agave, daudzgadīgs zālaugu augs Amarillis ģimenes locekļiem. Tās augļi ir sulīgi un bagāti ar cukuru. To nevar ēst, bet to var izmantot cukura pagatavošanai. Vietējie iedzīvotāji izmantoja savu cukura sulu, lai pagatavotu raudzēto spirta dzērienu "Pulque (Pulque, tulkots arī kā pukui)", ko izmanto tikai reliģiskās aktivitātēs. Pēc destilācijas tehnoloģijas ieviešanas vietējie iedzīvotāji uzlaboja "Pulque" un destilēta "mescal" alus darīšanas metodi. Starp tiem mescal, kas pagatavots ciematā ar nosaukumu Tekila, ir slavens ar to, ka netālu esošo Agave izvēlējās tikai kā alus darīšanas izejvielu. Pagatavotais vīns tiek saukts par "Agave Aznl Tequilana", kas ir oriģinālā tekila. 1873. gadā Tekilas ciema mescal tika eksportēts uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un amerikāņi to uzņēma. Tā kā uz pudeles nebija vīna nosaukuma, tikai ražošanas vietas tekila ciemats, šāda veida vīns kopš tā laika ir saukts par “tekila”, tas ir, tekila. Tekila nebija atdalīta no Mezcal līdz 20. gadsimta sākumam, tāpēc plaši izmantotā "tekila" faktiski ir tās izcelsmes vietas nosaukums.